plīst,

LASOT,ieteicam klausīties /GACHO-kam man skaistāk dzīvot./
To ,ka tu kādam esi pieķēries mainīt ir grūti.
Bāc tik tizli, es nevaru .
Katrs vārds, ko pasakām kādam ir neatgriežams. Vienalga -nopietni vai nē.
Pateikts paliek pateikt. un viss.
Ceļš var likties mūžīgs.
Bet ja tas ir ceļs uz panākumiem?
Vai nav vērts iet un iet un iet un varbūt pat paskriet ,ja beigās mēs varam dabūt tik daudz.

Bet ja viss ko tu cilvēks esi centies glābt ,pasargāt ,izlabot- sagrūst tavā acu priekšā.
Varbūt pie vainas biju es , bet grūti aiziet.
Nevaru neatskatīties. Pat ja zinu ,ka nākamreiz nebūs TĀ , zini nebūs nekā- palaid ,lai iet ...
īziņu ar sev tīkamu tekstu tu vari gaidīt mūžīgi , bet pašam aizrakstīt?
Bet pietiks tikai sevi šaustīt ,ļaut lai šausta. Nekā nebija , zini es gaidīju , nu man reiz pietiek.
: atā . : nē to es pateik līdz galam , tā pa īstam pateikt nevaru .
KAPĒC ?
Redzēt cik labi ir citiem tajā jomā, paliek grūti un vēl iedomājoties ,ka tā pat varētu notikt ar tevi.
Bet tad tu saproti ,ka nekad tas nenotiks , un reiz pa reizei vajag padomāt vai vispār tas ir vajadzīgs?
Vajag mocīties ?
NĒ . dzīvo ar atvērtiem spārniem - tici.
Tici visam labajm.
Tev jābūt kaut kam unikālam , neviss kādam citam, ja kāds tev saka ,ka esi neglīts ,stūlbs u.t.t , tad tas nenozīmē ,ka tāds esi . KATRS ir tāds kāds ir un viss. Kad reiz mēs to sapratīsim , kas es to reiz sapratīšu .
Piedod,
es negribēju..
Kādu dienu , kādu dienu.
Es dzīvoju ,bet knapi elpoju.Sirds var lūzst ,bet es nekad.
Arlabunakti.