LASOT,ieteicam klausīties /GACHO-kam man skaistāk dzīvot./
To ,ka tu kādam esi pieķēries mainīt ir grūti.
Bāc tik tizli, es nevaru .
Katrs vārds, ko pasakām kādam ir neatgriežams. Vienalga -nopietni vai nē.
Pateikts paliek pateikt. un viss.
Ceļš var likties mūžīgs.
Bet ja tas ir ceļs uz panākumiem?
Vai nav vērts iet un iet un iet un varbūt pat paskriet ,ja beigās mēs varam dabūt tik daudz.
Varbūt pie vainas biju es , bet grūti aiziet.
Nevaru neatskatīties. Pat ja zinu ,ka nākamreiz nebūs TĀ , zini nebūs nekā- palaid ,lai iet ...
īziņu ar sev tīkamu tekstu tu vari gaidīt mūžīgi , bet pašam aizrakstīt?
Bet pietiks tikai sevi šaustīt ,ļaut lai šausta. Nekā nebija , zini es gaidīju , nu man reiz pietiek.
: atā . : nē to es pateik līdz galam , tā pa īstam pateikt nevaru .
KAPĒC ?
Redzēt cik labi ir citiem tajā jomā, paliek grūti un vēl iedomājoties ,ka tā pat varētu notikt ar tevi.
Bet tad tu saproti ,ka nekad tas nenotiks , un reiz pa reizei vajag padomāt vai vispār tas ir vajadzīgs?
Vajag mocīties ?
NĒ . dzīvo ar atvērtiem spārniem - tici.
Tici visam labajm.
Tev jābūt kaut kam unikālam , neviss kādam citam, ja kāds tev saka ,ka esi neglīts ,stūlbs u.t.t , tad tas nenozīmē ,ka tāds esi . KATRS ir tāds kāds ir un viss. Kad reiz mēs to sapratīsim , kas es to reiz sapratīšu .
Piedod,
es negribēju..
Kādu dienu , kādu dienu.
Es dzīvoju ,bet knapi elpoju.Sirds var lūzst ,bet es nekad.
Arlabunakti.
... mēs savu dienu izveidojam tik labu vai sliktu cik vēlamies...
BET ja savu/manu dienu sabojā vai tomēr uzlabu kāds cits ,tad šis teiciens vairs nav spēkā ?
Nu laikam jau ,ka ir ,jo tā ir katra paša izvēle ,vai ļaut citam savu dienu uzlabot vai sagandēt.
BET atkal nonākam pie tā ,ka katra diena ir laba,jo ir jāpateicās par visu ..
No otras puses es bieži vien aizmirstu ,ka jābūt optimistei un ,kad tas notiek ,tad es kļūstu galīgi neforša.
Jo retāk,jo labāk.
Man likās ,ka gudri runā ,gudrie,bet nē ,gudri runā arī tie ,kas vispār neko nesaprot un lūk tad ,gudrā runāšana kļūst galīgi tizla.
ir svarīgi vai spīd saule ,vai nespīd? ir savrīgi vai tev kājās ir zābaki ,vai kedas? ir svarīgi vai tu vari uzticēties katram,vai tikai retajam ? ir svarīgi smaidīt ? -PALIKT pozitīvam tajās dienās ,kad līst, palikt pozitīvam tad ,ja kājam tomēr nav piemērotākie apavi, palikt pozitīvam arī tad ja tev ir tikai daži draugi , bet tomēr IR.
vienu dienu gaidot autobussu man iedeva kādu lapiņu ar uzrakstu - SMAIDI . vajag smaidīt ,jo tad arī pasaule ap sevi kļuts gaišāka un labāka. ZINU ', arī man ne vienmēr gribas smaidīt ...
Kad tu nonāc tādā situācijā ,kur smaidam vispār nav vietas ,tad zini labāk varbūt arī ir nesmaidīt.
VAJAG runāt un tad tu tiksi uzklausīts ,.Tu nevari gribēt ,lai citi zin ,kas tev prātā un kā tu jūties.-RUNĀ.
ķert mirkļus un izjūtas ir tik labi , bet dažreiz arī vienkārša palikšana mājas un nekā nedarīšana var likt justies daudz labāk..
līst jau 3dienas-nu lai līst. Ko var sūdzēties? Tev lietus traucē ,lai ar draugiem pasēdētu kafejnīcā un tā pat parunāties par to kā katram iet , vai lai ar ģimeni aibrauktu uz kādu jauku filmu , vai arī lai pazvanītu omei un uzvaicātu ,kā viņai klājas? - ārī daudzas citas lietas var darīt ,arī tad kad līst, un nevajag jau arī aimirst par tādu lietu kā skraidīšanu pa lietu.- tas arī ir gana aizraujoši.
man... ,jo nepavadu vairs laiku , jo nav vairs tā laika, bet zini priecājos ,ka kaut ko daru.
...nezinu kāpēc no manis nāk šādi teksti , bet laikam jau ka patīk ..
:)
Mana vasara ir pagājusi ūltra ātrumā- nopieti. Es pat īsti nēesmu pārliecināta vai tiešām pagājuši jau 3mēneši- kaut kā neticās.
Ko dižu esmu paveikusi - NEKO .
nu labi pašai jau man ir prieks par izlasi un tiesībām...
Esmu sapratusi ,ka cilvēki ir tik sasodīti dažādi un ir tikai daži cilvēku veidi ,kas mani tā tiešām saista un aizrauj. Es nevaru stundām ilgi runāt par neko,bet smieties stundām es gan varu. Nākamā saprastā lieta ir tāda ,ka es TIEŠĀM nevaru un negribu VISIEM izpatikt.- neviens nevar .
Vēl atceros kā pirku grāmatas un tā priecājos ,. šogad visas tās nenormāli pozitīvās svētku izjūtas ir gaisušas, laikam palieku vecāka un nevaru vairs priecāties par visu .
Paskatos bildes un saprotu ,ka man apkārt dzīvo tik daudz kolosālu cilvēku .
Man ir tik daudz sapņu ,kurus sapņoju un realizēju .Tik tiešām daudz...
Ūn tās lietāinās dienas ir vajadzīgās,tiešām ir ,jo nevar zeme sakalt.tiešām nevar.
Dažreiz gribas ar divām rokām apķert visu pasauli ,bet dažreiez negribas vairs pilnīgi neko.
Gribētu redzēt sevi nākotnē , bet cik gan tas būtu garlaicīgi tagdnē ,jo nebūtu tās fantāzijas ,ja visu jau zinātu.
Es lasu grāmatu kurā ir daudz laba iekšā,es lasu un lasu .Noliekot grāmtu man vienmēr ir grūti sākt lasīt atkal , bet kaut kā izdodas.Nevar viss būt viegli un nevajag žēloties ,jo ja tev liekas ,ka tev ir slikti un grūti , tad zini ka kaut kur uz pasaules kādam ir sliktāk un grūtāk , tapēc vajag pateikties Dievam par to kas ir.Un pašam censties ,lai dzīve būtu 100% kvalitatīva.
Un ziniet, ka čikstēšana peilīp - JĀ .
Nu tāa esmu nedaudz izpaudusies .
-savā pirmajā blogā..
