Mana vasara ir pagājusi ūltra ātrumā- nopieti. Es pat īsti nēesmu pārliecināta vai tiešām pagājuši jau 3mēneši- kaut kā neticās.
Ko dižu esmu paveikusi - NEKO .
nu labi pašai jau man ir prieks par izlasi un tiesībām...
Esmu sapratusi ,ka cilvēki ir tik sasodīti dažādi un ir tikai daži cilvēku veidi ,kas mani tā tiešām saista un aizrauj. Es nevaru stundām ilgi runāt par neko,bet smieties stundām es gan varu. Nākamā saprastā lieta ir tāda ,ka es TIEŠĀM nevaru un negribu VISIEM izpatikt.- neviens nevar .
Vēl atceros kā pirku grāmatas un tā priecājos ,. šogad visas tās nenormāli pozitīvās svētku izjūtas ir gaisušas, laikam palieku vecāka un nevaru vairs priecāties par visu .
Paskatos bildes un saprotu ,ka man apkārt dzīvo tik daudz kolosālu cilvēku .
Man ir tik daudz sapņu ,kurus sapņoju un realizēju .Tik tiešām daudz...
Ūn tās lietāinās dienas ir vajadzīgās,tiešām ir ,jo nevar zeme sakalt.tiešām nevar.
Dažreiz gribas ar divām rokām apķert visu pasauli ,bet dažreiez negribas vairs pilnīgi neko.
Gribētu redzēt sevi nākotnē , bet cik gan tas būtu garlaicīgi tagdnē ,jo nebūtu tās fantāzijas ,ja visu jau zinātu.
Es lasu grāmatu kurā ir daudz laba iekšā,es lasu un lasu .Noliekot grāmtu man vienmēr ir grūti sākt lasīt atkal , bet kaut kā izdodas.Nevar viss būt viegli un nevajag žēloties ,jo ja tev liekas ,ka tev ir slikti un grūti , tad zini ka kaut kur uz pasaules kādam ir sliktāk un grūtāk , tapēc vajag pateikties Dievam par to kas ir.Un pašam censties ,lai dzīve būtu 100% kvalitatīva.
Un ziniet, ka čikstēšana peilīp - JĀ .
Nu tāa esmu nedaudz izpaudusies .
-savā pirmajā blogā..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru